izgriezt (roku)

colloq. izgriezt (roku) (напр., руку; выворачивать), izgriezt (piem., spuldzi)

* * *

izgriezt, izskrūvēt; izlauzt, izgāzt; izmežģīt, izgriezt; atliekt, izliekt; apgriezt [uz otru pusi]

colloq. izgriezt (roku) (напр., руку; выворачивать), izgriezt (piem., spuldzi)

* * *

skrūvēt ārā, griezt ārā, izgriezt, izskrūvēt; gāzt ārā, lauzt ārā, izlauzt, izgāzt; griezt ārā, izmežģīt, izgriezt; apgriezt [apkārt], griezt uz otru pusi, apgriezt uz otru pusi, griezt apkārt; griezties ārā, skrūvēties laukā, izgriezties, izskrūvēties; griezties uz otru pusi, apgriezties [uz otru pusi]